ASV atkārtoti aicina Krieviju izbeigt agresiju pret Ukrainu un noslēgt pamieru, taču Kremlis joprojām spītīgi bloķē jebkādus centienus. Vācu medijs "BILD" ziņo, ka Rietumu politiskajos kuluāros parādījies satraucošs pieņēmums: kara beigās Vladimira Putina režīmu varētu satricināt nopietni iekšpolitiski izaicinājumi.
Ekonomiskā atkarība no kara
Galvenais iemesls bažām ir tas, ka Krievija vēl nav sasniegusi savus stratēģiskos militāros mērķus, bet tās militāri rūpnieciskais komplekss ir kļuvis par būtisku ekonomikas dzinējspēku. Valsts mēroga investīcijas ir radījušas simtiem tūkstošu darba vietu, nodrošinot cilvēkiem stabilus ienākumus. Šī atkarība no kara ekonomikas ievērojami apgrūtina iespēju Putinam spert soli atpakaļ un vienoties par kompromisu.
Ekonomisti brīdina, ka Krievijas ekonomika, neskaitot aizsardzības nozari, faktiski atrodas recesijā. Rūpnieciskā ražošana samazinās gandrīz visās nozarēs – no pārtikas pārstrādes līdz mašīnbūvei. Tikai militārā rūpniecība uzrāda izaugsmi, kas gan tikai maskē kopējo lejupslīdi.
Bijusī Krievijas Centrālās bankas darbiniece un ekonomiste Aleksandra Prokopenko uzskata, ka kara beigas šo sektoru neapdraudēs. Viņa skaidro: "Bruņotajiem spēkiem būs jāatjauno savi krājumi, kas karā būtiski izsīkuši. Tāpēc ieroču ražotāji turpinās paplašināt savas jaudas un saņems valsts atbalstu arī turpmāk." Viņa piebilst, ka NATO un ES valstis arī apsver aizsardzības budžetu palielināšanu, kas vēl vairāk stimulē šo tendenci.
Vēl viens drauds – karavīru atgriešanās
Papildu izaicinājumu var radīt karavīri, kas pēc kara beigām atgriezīsies mājās. Drošības politikas eksperte Margarete Klaine no Vācijas Starptautisko attiecību un drošības institūta uzsver: "Veterānu integrācija pēc kara, visticamāk, būs nopietns pārbaudījums Kremlim."
Daudzi no viņiem kara laikā saņēma nesalīdzināmi lielākus ienākumus nekā parasts Krievijas pilsonis – pateicoties gan algām, gan dāsniem vienreizējiem pabalstiem par iesaistīšanos karā, kas dažkārt pārsniedza 40 000 eiro. Tagad šie cilvēki – bieži ar vardarbības pieredzi un psiholoģiskām traumām – atgriezīsies ekonomiski vāji attīstītos Krievijas reģionos.
Ja valsts viņiem nenodrošinās nākotni, pastāv augsts risks, ka pieaugs noziedzība un sociālā spriedze. "Pēc pilna mēroga iebrukuma jau ir fiksēts vardarbīgu noziegumu pieaugums. Atgriežoties, daļa šo cilvēku var sekot Afganistānas vai Čečenijas veterānu ceļam un iesaistīties kriminālās aktivitātēs," brīdina eksperte.
Šie faktori kopumā var būtiski satricināt Krievijas iekšējo stabilitāti un kļūt par nopietnu izaicinājumu Putina režīmam pēc kara beigām.
